Vai ir iespējams uztrenēt radošumu?

Radošums ir viens no cilvēces attīstības stūrakmeņiem. Tieši vēlme radīt ko jaunu un nebijuši ir tā, kas ļāvusi cilvēcei veikt atklājumus, radīt jaunas lietas un veidot labāku pasauli. Gandrīz jebkurā nozarē un jebkurā profesijā ir nepieciešama prasme domāt radoši un neordināri. Tiek uzskatīts, ka radošums, vairāk vai mazāk ir iedzimts talants, tāpēc tas cilvēkam vai nu ir vai nu nav. Jaunākie pētījumi gan liecina par pretējo – radošumu, tāpat kā daudzas sitas prasmes var uzlabot un attīstīt. Vai tiešām radošums ir lieta, ko var iemācīties un ja jā, kā to panākt?

Ilgu laiku radošums ir ticis uzskatīts par talantu. Tam par pierādījumu kalpo fakts, ka jau no mazotnes, bērni, kas auguši salīdzinoši līdzīgās vidēs spēj domāt un darboties krasi atšķirīgos veidos. Kaut vai aplūkojot bērnu zīmējumus var redzēt, ka vieni zīmē tikai to, ko redz, bet citi liek lietā fantāziju (chwilówki online). Tāpat arī dažādu citu uzdevumu izpildē vērojams būtiskas atšķirības. Arī pieaugušajiem mēdz būt ļoti atšķirīgas pieejas – vieni darīs to, ko liks, bet citi meklēs veidus, kā izpausties. Šīs būtiskās atšķirības liecina, ka vieni cilvēki piedzimst ar spēju domāt radošāk nekā citi. To arī neviens nenoliedz, taču ir pierādīts, ka arī tie, kuriem dabīgi radošums nav tipisks, var šo prasmi apgūt.

Nesen veiktā pētījumā, tika pierādīts, ka arī cilvēki bez iepriekš izrādītām radošām tieksmēm ir spējuši apgūt šo prasmi. Pētījums tika veikts dažādiem cilvēkiem liekot pildīt radošus uzdevumus un pēc tiem novērtējot viņu spēju domāt radoši. Pēc tam, daļa neko savā dzīvē nemainīja, bet daļa paplašināja savu redzes loku ar dažādām aktivitātēm. Pēc tam varēja novērot, ka otrās grupas radošuma rādītāji ir uzlabojušies un pożyczka na dowód. Protams, radošumu nevar viennozīmīgi izmērīt un pētījuma oponenti apgalvo, ka rezultātus ietekmē tieši jaunā pieredze, proti, ja cilvēks dzīvē vairāk pieredzējis, viņš ir spējīgs domāt plašāk, bet tas nav tas pats, kas radošums. Radošuma pamatā ir pilnībā jaunas idejas, nevis kaut kas aizgūts. Lai vai kā arī šis fenomens tiktu definēts, tas ir ļoti noderīgs profesionālajai un arī personīgajai attīstībai, tāpēc ir būtiski zināt, kā to attīstīt.

Pats pamats ir ļaut sev iepazīt kaut ko jaunu. Jo mazāk dzīvē būsiet redzējis un piedzīvojis, jo šaurāks būs jūsu redzes loks. Jūs nevarēsiet rast labus risinājumus, jo zināsit tikai vienu ceļu pa kuru iet. Sava redzesloka paplašināšana obligāti nenozīmē krasas pārmaiņas. Jūs varat vienkārši aiziet uz kādu jaunu vietu, iepazīt jaunus cilvēkus, iemācīties jaunas prasmes utt. Svarīgākais ir, lai jūs redzētu, ka lietas var notikt arī citādāk. Vēl attīstot radošumu ir censties domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Lai kāds arī būtu uzdevums, nedomājiet par standarta risinājumiem. Visam var atrast atšķirīgu pieeju.

Radošums nav domāts tikai māksliniekiem un brīvdomātājiem. Tas ir būtisks ikvienā darbā un ikvienā situācijā. Ja jūs neesat šajā ziņā apdāvināts un radošā domāšana nav jūsu stiprā puse, izmēģiniet radošuma attīstīšanu, kas pożyczki dla zadłużonych z komornikiem. Pat tad, ja tam neticat, un pievienojaties zinātniekiem, kas radošumu uzskata par pilnībā iedzimtu spēju, pamēģiniet paplašināt savu redzesloku. Tādā vaidā jūs neko nezaudēsiet, tieši pretēji, iegūsiet, pat tad ja radošumu attīstīt neizdosies.