Pārdomas pēc muzeja apmeklējuma

Smēķētāja plaušas ir makten’ glītas, ja tās salīdzina ar nesmēķētāja plaušām- nodomāja meitene ieraugot muzeja displejā izliktās plaušiņas, kuras bija skatījusi ne viena vien ziņkārīga skolēna acs. Veselās plaušas viņai uzdzina riebumu, tās izskatījās pēc garlaicīgas, izbalējušas košļenes, kura pielipināta stacijas uzgaidāmās telpas stāvgaldu apakšā. Uz tām viņa dabūja nolūkoties ne reizi vien, kad nācās gaidīt pienākam vilcienu. Tās varēja redzēt arī slavenās Brīvības ielas kafejnīcas, kura atradās “lielveikala” Tallina telpās, kur tās, tāpat kā dzelzceļa stacijā bija redzamas stāvgaldu apakšpusē pielipinātas, piepildītas ar šo noziegumu veikušo indivīdu DNS (кредит онлайн) un, dažos gadījumos, arī pirkstu nospiedumiem.

Medicīnas muzejs, kurš nosaukts Latvijas slavenākā mediķa Paula Stradiņa vārdā, bija ļoti interesants. It sevišķi, ja tu esi remontsrtādnieks- var aplūkot gan padomju laikos no skaidenēm saskrūvētās sienas un eksponātu krātiņus pagrabstāvā. Tas liek sajusties, kā, atkal, skolā nonākušam, kur pagrabstāvos no šāda paša materiāla bija veidotas kastes, kurās slēpās apkures caurules. Bija arī apaļi caurumiņi lai siltums varētu cirkulēt un, ja plātnes bija krāsotas, tad caurumu iekšpuse bija nekrāsota un skaraina. Mazajās klasītēs tā tika ierauta ne viena vien skabarga nepaklausīgajos pirkstiņos, kurus nekādi skolotāju aizrādījumi nespēja atturēt no skaidu knibināšanas. Vecākajās klasēs, ejot patusēties pagrabā tā tika uzrautas zeķbikses teju vai katru reizi, kad aizmirsās, ka ir vietas, kur savējo šēžamo nebūtu vēlams sēdināt.

Pagaidu izstādes tiek izstādītas latvieša sapnī. Visur ir riģipši. Eiroremonts, vienvārdsakot. Viņai tas riebās, tāpēc viņa vairāk nestāstīja.

Pārējos stāvos bija telpas, kuru nepilnības skaisti slēpa fantastiskie eksponāti. Lai izprastu, ka mums jābūt pateicīgiem par to, ka mūsu vizīte pie daktera ir pilnīgs nieks, pietiek paskatīties uz urbi ar kuru jūsu smadzenēs ieurbtu caurumu un mazajiem draņķīšiem ar kuriem jums nolaistu, nelabās asinis, gadījumā, ja jūs ārstam pasūdzētos par depresiju. Šobrīd iegūsiet savā īpašumā receptīti, pēc kuras iesniegšanas aptiekāre jums iedos mazas ripiņas, kuras izdzerot pēc divām nedēļām jutīsieties emocionāli tīrs un šķīstīts, kā bērns.

Paša P.Stradiņa kabinets bija restaurēts, tā, kā tagad ir modīgi darīt pirmskara ēkās. Sienas krāsa tuvu oriģinālam, nekāda reģipša un atjaunoti apaļie griesti. Hipsteriem patiktu. Grīda arī bija ļoti labi saglabājusies, pat čīkstēšana bija sadzirdama tikai retos izņēmuma gadījumos.

Kādā no zālēm bija iekārtota ekspozīcija, kura bija veltīta cilvēka maņām. Zāles uzraudze aicināja bāzt rokas aiz aizkariņiem paslēptos dobumos, kuros bija dažādu dzīvnieku smadzenes. Meitene ar pretīgumu atcerējās līdzīgu caurumu, kuru bija manījusi kādā Berlīnes naktskluba labierīcību kabīnītē. Kā vietējie skaidroja, tas esot bijis paredzēts lai īsteni izvirtuši cilvēki varētu veikt dzimumaktu nezinot, kurš ir viņu partneris. Padodoties spiedienam, muzeja caurumos tika ieliktas rokas un uztaustīts kaut kas pretīgs. Uzzinot nosaukumu, kurš bija paslēpts zem cauruma piestiprinātajā kartītē, sirds kļuva mierīgāka. Tomēr sajustais diskomforts un asociācijas ar Berlīnē redzēto, lika nonākt pie lēmuma vairs tamlīdzīgiem caurumiem tuvumā nerādīties.

Klusums, kuru pārtrauca reto apmeklētāju sarunas, bija samērā patīkams. Caur logiem bija dzirdamas arī pa ielu braucošo automašīnu motoru dūkoņas un riepu švirkstēšana pret sauso aprīļa saulītes nosusināto asfaltu.

Muzeja apskates beigu daļā varēja iepazīties ar cilvēka ceļu līdz kosmosa iekarošanai.

Žēl sunīšus, tiem paredzētās dzīvības zondes automatizēti (онлайн займы с плохой кредитной историей), reizi vai divas dienā izdeva ēdienu un ūdeni. Aplūkojot zondi, radās iespaids, ka dzīvnieciņam bija jānokārtojas tajā pašā mazajā platībiņā, kurā tam bija jāguļ vai nekustīgi jāpavada visu diennakti, vairākas dienas pēc kārtas vai nedēļas, vai mēnešus. Vegāni neakceptē.